MADARA – čelliste, dziedātāja un dziesmu autore, kura savā mūzikā apvieno čella tembrālo dziļumu un balss maigumu. Viņas dziesmas dzimst no sajūtām – par dabu, par cilvēkiem, par klusuma brīžiem un skaņas brīnumu. Dažkārt tās ir kā stāsti, dažkārt – kā lidojums. Klausoties, var sajust – šī mūzika nāk no dvēseles un aicina ieklausīties savējā.

Lec, saulīte, rādi ceļu

“Šis ir radoši aktīvs laiks, kad daba ir pilnbriedā, gaisma sasniedz kulmināciju un cilvēks izjūt īpašu saikni ar zemi, augiem un dievišķo,” saka MADARA. “Šajā kompozīcijā saule iemieso ne tikai dabas ciklu, bet arī iekšējo vadību, spēku un virzienu. Latviešu kultūrā saule vienmēr bijusi kas vairāk par debesu ķermeni – dzīvības devēja, sargātāja, ceļa rādītāja. “Lec, saulīte, rādi ceļu” lūkoju šo simboliku iedzīvināt, radīt sajūtu, ka dziesmas klausītājs atrodas vasaras vakara gaismas pielietā pļavā – starp augiem, vēju un dzīvību.”

Piesaki uzstāšanos/koncertu

Šajos koncertos skan mana oriģinālā mūzika un dziesmas, kas dzimušas no klusuma, dabas un cilvēka iekšējās pasaules.

Tās stāsta par sajūtām, kuras ne vienmēr var pateikt vārdos — par ceļu uz sevi, par saikni ar dabu, par garīgo telpu, kurā mēs atceramies, kas patiesībā esam.

Katra uzstāšanās tiek veidota kā dzīvs, klātesošs notikums, kas pielāgojas telpai, cilvēkiem un mirklim. Ja vēlies savā notikumā radīt dziļu, jēgpilnu un iedvesmojošu pieredzi, aizpildi pieteikuma anketu un rezervē koncertu.









“Uz Zemes satikties” vēstīts par dvēseļu satikšanos šajā dzīvē, par nozīmīgu mirkļu trauslumu, atkalsatikšanos un cilvēciskajām saiknēm. Mēs uz Zemes esam ieradušies tikai uz laiku, lai piedzīvotu, mācītos un cits citu atrastu no jauna.

Dziesma “Šai pasaulē” ir dinamiska un rada enerģiskas uzlādes, jaunas cerības un pozitīvu emociju sajūtu. Tas ir stāsts par laiku, kurā esam pazaudējuši savu īsteno spēku, kad visa ir par daudz un vajadzīga apjausma, ka viss šajā pasaulē vēl var būt labi.
Par dziesmu latviešu valodā, kas uzrunājusi tūkstošiem cilvēku sirdis visā pasaulē, MADARA saka: “Joprojām atminos to dziesmas radīšanas mirkli - to saviļņojumu, ar kādu vilku lociņu pa vibrējošajām čella stīgām un izdziedāju pirmos vārdus. Tie mani nesa tuvāk, patiesāk sev, savai ESAMĪBAI. Un es kā čelliste un dziedātāja piedzimu tieši šajā mirklī, šajā dziesmā. Tā man ir ļoti, ļoti īpaša dziesma.”

 "Dziesma stāsta par mūsu iekšējo spēku, tā meklēšanu un noturēšanu, jo katram ir savi sapņi, savas vēlmes, un, lai tās piepildītu, ir jāatrod savs ceļš, nevis jāiet citu iemītās taciņas.” Madara cer, ka klausoties šo dziesmu katrs atcerēsies laiku pa laikam palūkoties zilajās debesīs un sajust vidi sev apkārt.

Dziesma tika sarakstīta pirms vairākiem gadiem, kad dzīvoju Nīderlandē, taču, atgriežoties Latvijā, piešķīru tai jaunu skanējumu un arī pārrakstīju tekstu latviešu valodā. Dziesmā stāstīts par senču saknēm un sirds ceļu, kas ved pie dabas, pašā cilvēka būtībā.Tādēļ arī sarakstīju dziesmu, kas ir kā himna mūsu mežiem un veltījums Latvijas dabai.